ceturtdiena, 2013. gada 21. novembris

Uzglabā balsi (svaigu) līdz vēlēšanām!

Līdzdalības veicināšana Saeimas vēlēšanās ir būtisks demokrātijas jautājums. Kā man agrāk norādījuši vēlētāji, tad nereti daudziem oktobra pirmajā sestdienā gadās neatliekamas darīšanas, piemēram, braucieni ārpus Latvijas ar kori vai sporta komandu, lauku darbi u.c. Līdz ar to nobalsot vēlēšanu dienā šiem cilvēkiem ir apgrūtinoši vai pat neiespējami. Tāpēc Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija „Saeimas vēlēšanu likumā” veica grozījumus, kas paredz, ka pilsoņi varēs nodot savu balsi glabāšanā triju dienu laikā pirms vēlēšanu sestdienas.

Tīri tehniski šī papildus iespēja jāsauc par „balss nodošanu glabāšanā”, nevis par „iepriekšēju nobalsošanu”, jo Satversmes 11. pants paredz, ka „Saeimas vēlēšanas izdarāmas oktobra mēneša pirmajā sestdienā”. Tāpēc vēlētāja iepriekš nodoto balsi uzglabās līdz „īstai” vēlēšanu dienai pirmā oktobra sestdienā. Nododot balsi glabāšanā vēlētāja pasē ieliek spiedogu, bet, ja vēlētājs vēlēšanu dienā pārdomās, viņš varēs pārbalsot ierastajā kārtībā attiecīgā iecirknī, kurā viņš būs nodevis savu balsi glabāšanā. Balsošanas iecirkņi trīs dienas pirms vēlēšanām atradīsies republikas pilsētās un novados, kuros ir vismaz 10,000 iedzīvotāju.

Šī reforma ir izdevusies, pateicoties vairāku deputātu un ekspertu darbam vairāk kā gada garumā. Es kopā ar kolēģiem Lolitu Čigāni un Valdi Liepiņu, kā arī speciālistiem no CVK, darbojos darba grupā, kas strādāja pie būtiskiem uzlabojumiem Saeimas vēlēšanu sistēmā. Kā pēdējais solis ir palicis Saeimas balsojums par šīm izmaiņām trešajā, galīgajā lasījumā. 



 

pirmdiena, 2013. gada 11. novembris

Par Kasparova uzņemšanu Latvijas pilsonībā!

Atbalstu Latvijas pilsonības piešķiršanu demokrātam un šaha ģēnijam Garijam Kasparovam un ļoti ceru, ka vairums Saeimas deputātu pievienosies manam viedoklim. Šāds lēmums vairāku iemeslu dēļ ir Latvijas valsts interesēs. Ja uz svara kausiem liek „nopelnus,” tad tas vien, kādus labus vārdus viņš pēdējās nedēļās ir teicis par Latviju, jo sevišķi – mūsu demokrātiju un toleranto etnopolitiku, ir liels nopelns, vēl jo vairāk, ņemot vērā daudzos apmelojumus ko mums nākas piedzīvot no Krievijas puses. Ar savu vēlmi pieņemt Latvijas pilsonību un mūsu valsts un politikas slavēšanu Kasparovs jau ir daudz panācis mūsu starptautiskā tēla spodrināšanā. Nav šaubu, ka šis viņa devums turpināsies nākotnē.

Atbalstu Kasparovu arī tāpēc, ka viņš ir sevi pierādījis kā drosmīgu Krievijas demokrātijas aizstāvi. Tas, ka Krievija attīstās kā tiesiska un demokrātiska valsts ir viena no būtiskākām Latvijas valsts interesēm. Latviju apdraud ne tikai Krievijas „maigā vara” un arvien izaicinošākā ārpolitika, bet pats apstāklis, ka lielā kaimiņa iekšpolitikā vairojas autoritārisms. Kasparovs ar savu darbību protestu kustībās ir stiprinājis tās vērtības, kas ir mūsu valsts pamatā – vārda brīva, brīvas vēlēšanas, tiesiskums. Pilnībā pievienojos Aizsardzības ministra Arta Pabrika teiktajam, ka „ja Latvija var dalīt termiņuzturēšanās atļaujas merkantilu mērķu dēļ, tad parlamentāriešiem jāpierāda, ka pilsonību var iegūt arī to demokrātisko vērtību dēļ, ko pārstāv Garijs Kasparovs.”

Un visbeidzot: kā mēs drīkstam atteikties no lielā ieguldījuma, ko Kasparovs ar savu izcilību un šaha atbalsta fondu sola sniegt Latvijas šahistiem, jo sevišķi bērniem un jauniešiem? Tā ir dāvana, ko būtu kauns noraidīt. Pasaulē ir izplatīta prakse šādos gadījumos devējam piešķirt „goda pilsoņa” titulu, darīsim vēl vairāk, un atbalstīsim Kasparova vēlmi kļūt par īstenu Latvijas pilsoni.

otrdiena, 2013. gada 23. aprīlis

Tikai sliktās ziņas ir ziņas? Maratona labā ziņa

Latvijas publiskajā telpā dominē izteikts mediju negatīvisms, kas, manuprāt, bieži ir safabricēts vai pārspīlēts. Bet, ja to minu kādam kolēģim, tipiska atbilde ir: „Tikai sliktas ziņas ir ziņas.” Muļķības! Žurnālistu profesionālais uzdevums ir informēt sabiedrību par aktuāliem notikumiem, un tas jādara maksimāli objektīvi, analizējot gan satraucošās, gan iepriecinošās ziņas. Ar vārdu sakot, žurnālista profesionālā atbildība un kvalitāte prasa, ka sabiedrību jāinformē daudzpusīgi, nevis vadoties no drūmā stereotipa: viss ir slikti, un būs vēl sliktāk!

Kā izcilu piemēru tam, kā satraucošas ziņas var līdzsvarot ar apskatu par pozitīviem notikumiem, minēšu BBC starptautiskās ziņas pagājušās svētdienas vakarā par to, kā pēc bumbu sprādzieniem Bostonā, noritēja Londonas maratons. Britu žurnālisti sniedza dažāda veida informāciju un analīzi: viņi kodolīgi informēja par notiekošo ar aizdomās turēto Bostonas spridzinātāju un tad koncentrējās uz tajā dienā notikušo Londonas maratonu. Maratona rīkotāji aiz bažām par terora aktu atkārtojumu bija veikuši īpašus drošības pasākumus, un tie bija veiksmīgi. BBC šo nomierinošo ziņu papildināja ar vairākiem sižetiem par to, kā paši maratona skrējēji ar savu pilsonisko stāju reaģēja uz vardarbību Bostonā. Londonas maratonisti izrādīja savu sportisko solidaritāti valkājot melnas lenšu piespraudes, vācot ziedojumus cietušo atbalstam un dažādos veidos izsakot savu pārliecību, ka pret vardarbību jāpretojas ar vērību un skaidru stāju. Raidījums noslēdzās ar smalkjūtīgu interviju ar Tatjanu McFaddenu, kura esot riteņkrēslā, bija uzvarējusi gan Bostonas, gan Londonas atsevišķos maratonus sportistiem ar īpašām vajadzībām. Papildus izskanēja iedvesmojoša informācija, ka šo izcilo sportisti kā ļoti slimu bērnu pirms gadiem bija adoptējusi amerikāņu ģimene no kāda Krievijas bāreņu nama.
 
Arī labas ziņas un informācija sabiedrībai ir ļoti vajadzīga – aicinu arī Latvijas žurnālistus par to padomāt, kaut vai tāpēc, ka tas vairāk piesaista lasītājus un skatītājus.

Foto avots: http://www.english-online.at/sports/marathon/running-the-marathon.htm